2012. gada 23. jūlijs

Notiks izcilā latviešu fotogrāfa J.Rieksta kapa plāksnes iesvētīšanas ceremonija

Fotogrāfs Jānis Rieksts

Fotogrāfs Jānis Rieksts

Viens no XX gadsimta pirmās puses un vidus ievērojamākajiem fotogrāfiem noteikti bija fotogrāfs Jānis Rieksts (1881 – 1970). Rakstot par pirmajā „Latviešu fotogrāfiskās biedrības” izstādē redzēto 1906. gadā Kārlis Krūza raksta:

„Visdzīvākais ir J.Rieksts. Viņš ir meklējis kaut ko sevišķu, ar ko tas atšķiras no citiem, savu īpatnēju izteiksmi. Tas redzams viņa portrejās un arī dabas skatos. Meklēta kāda simfoniska saskaņa, kas piedotu uzņēmumam paliekošu vai pat īstu mākslas nozīmi.” Kopš tā brīža J.Rieksts 62 gadus pavadīja latviešu fotomākslas virsotnē.

J.Rieksts ir dzimis 1881. gada 21. maijā Iecavas pagasta „Drieškinu” mājās.

Jau agrā jaunībā zaudējis abus vecākus, 17 gadu vecumā viņš devās uz Rīgu.

Strādājis pie Rātsnama remontēšanas darbiem, vēlāk naglu fabrikā pie Māras dīķa. Vakaros mācījās galdnieku darbus. Tieši galdniecības darbnīcā pie Indriķa Baumaņa, no kāda kolēģa noskatījies fotografēšanas paņēmienus. Par naglu fabrikā sapelnīto naudu 1901. gadā Torņakalnā atvēra savu pirmo darbnīcu. Pateicoties galdnieka prasmei, savu pirmo kameru izgatavoja pats, ar Vācijā pirktu objektīvu. No 1906.gada viņa darbnīca atradās Kapu ielā 16.

1906. gadā, nodibinoties „Latviešu fotogrāfiskai biedrībai”, J.Rieksts tika ievēlēts par priekšsēdētāja (M.Buclers) vietnieku. Presē tiek rakstīts, ka līdz ar LFB nodibināšanu, fotogrāfija iegūst svaigāku kustību, kam ir tieši J.Riekstam. Kā talantīgu portretistu 1908. gadā J.Riekstu min J.Jaunsudrabiņš pēc izstādes Siguldā. Krievu rakstnieka Ļ.Tolstoja 80. dzimšanas dienai par godu fotogrāfs izveidoja 25 latviešu izcilo rakstnieku un dzejnieku portretu albumu un nogādāja kā dāvanu LFB vardā.

No 1909. gada, kad J.Rieksta darbnīca pārcēlās uz Aleksandra ielu 17, Rīgas centrā, kura tiek ierīkota arī galerija. Tajā notiek vairākas nozīmīgas mākslas izstādes, kas būtiski bagātina Rīgas kultūras dzīvi. 1913. gadā J.Rieksta nosūtītie darbi uz Tambova rīkoto starptautisko izstādi iegūst zelta medaļu. Fotogrāfs veica aktīvu pedagoģisko darbu lasot lekcijas LFB rīkotajos kursos 1908.- 1913. gados.

Sākoties I Pasaules karam, J.Rieksts aktīvi dokumentēja strēlnieku gaitas Ložmetējkalnā un bēres Brāļu kapos. 20.gados aktīvi dokumentēja dzīvi, Dziesmu svētkus, veidoja portretus. 30. gados sāka ražot fotoplates ar zīmolu „Baltā”. Pēc pāris gadiem fotoplatēm ar tādu pašu marku pievienojās piedāvājumā arī fotopapīrs. 1927. gadā, LFB 20 gadu jubilejas izstādē fotogrāfa daiļrade tika atzīmēta ar zelta medaļu. Pēckara gados, līdz iziešanai pensijā 1964. gadā, J.Rieksts nostrādāja sadzīves pakalpojumu kombinātā „Rīgas foto”.

J. Rieksta laikabiedrs – izcils latviešu fotogrāfs R.Johansons – to raksturojot dēvē par profesoru. Kā pēdējais izcilo latviešu fotogrāfu iemūžināja 1969. gadā, cits latviešu fotogrāfijai nozīmīgs autors – Jānis Kreicbergs. Kā novēlējumu nākamajām paaudzēm J.Rieksts ir teicis: „Fotogrāfam jābūt ļoti neatlaidīgam, bruņotam ar plašām vispārējām zināšanām. Jāzina ne tikai literatūra, māksla, bet jāprot arī dažādi amati, jāpārzina ražošanas nozares. Allaž ir jāmācās un savā būtībā jābūt māksliniekam.”

Pateicoties fotovēsturnieka Pētera Korsaka centieniem visi interesenti ir laipni aicināti uz viena no izcilāko latviešu fotogrāfa J.Rieksta kapa plāksnes iesvētīšanas ceremoniju 2012. gada 19.julijā. Tikšanās vieta pl. 18.00 pie Pirmo Meža kapu kapličas.